Hatutan.com, (05 Setembru 2024), Díli- “Maun-Boot” Xanana Gusmão atuál Primeiru-Ministru Governu da-IX ho Câmara de Comêrcio e Indústria Timor-Leste (CCI-TL), Kinta ne’e, lansa foos lokál ho marka “Mana-Boot”.
Foos ne’e tau marka “Mana-Boot” inspirasaun husi prezidente CCI-TL, Jorge Manuel de Araújo Serrano bianhira la’o hale’u Timor haree atividade inan-feton sira, liuliu iha Maliana 1, Malian 2, Viqueque no Vemasse-Baucau maioria inan-feton (señora) sira tama natar lahatene kolen hodi buka solusaun hamutuk ho nia la’en sira atu bele iha ai-han sufisiente bá sira-nia nesesidade uma-laran. Inan-feton sira iha natar, kuda to’o lori to’o dapur, para oan ho laen sira no bele sustenta família.
Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão fó parabéniza CCI-TL tanba hatudu dadauk ona rezultadu servisu no kontínua servisu hamutuk ho Ministériu Agrikultura, Peska Pekuária no Floresta (MAPPF) atu dezenvolve setór agrikultura no hasa’e produsaun ai-han iha rai-laran no garante soberania ai-han lokál.
“Parabéns… parabéns bá ida ne’e duni. Problema mak ida-ne’e, ita iha hela prosesu konstrusaun estadu nian, no konstrusaun nasaun nian. Konstrusaun estadu nian katak, instituisaun estadu nian sira hanesan prezidénsia, parlamentu, governu, justisa, tenke hadi’a aan bebeik, konsolida aan, hodi bele serbí di’ak liu povu ida ne’e,”, Xanana Gusmão hateten iha nia diskursu.
Xanana hateten Governu ho setór privádu, ONG sira, ho komunidade hamutuk bele serbisu bá rai ida-ne’e. Ne’e maka temi kooperasaun no devér atu serbisu hamutuk.
Xanana mós haktuir katak, iha tinan 1999 bainhira nia la’o oituan iha país sira ASEAN nian, iha mensájen dezafiante hosi líder sira balu membru organizasaun rejionál ne’e nian katak, sé Timor-Leste atu sai independente, kuidadu. Tanba iha fatin barak, governu ida sa’e, governu ida tun ladún foku bá ekonómia.
“Favoor ida, hatete bá ó-nia maluk Timoroan sira, kuandu bá kaer governu, governu tenke haree bá ekonómia. Laiha ekonómia, nasaun ida la la’o. Maibé, haree bá asuntu ekonómia nian, labele iha membru governu tama iha ekonómia. Sé tama tiha ona iha ne’ebá, sei falla hotu,” Xanana haktuir.
Xanana mós kontínua fó hanoin bá Timoroan hotu no sé de’it mak bá tuur ona iha governu, tenke haree dalan luan, naruk bá dezenvolve Timor depois mak la’o neneik.
“Parabéns bá imi, nune’e duni Ministru Marcos da Cruz dehan bá ita-boot sira katak, la’ós atu kompete malu, tanba imi mós bá ajuda atu halo servisu ida ne’e duni,” Xanana Gusmãs fó hanoin.
Kompromisu ida CCI-TL Nian
Vise-Prezidente CCI-TL nian bá Asuntu Agrikultura, Rui Manuel Castro hatete, bainhira eleitu, Jorge Serrano hanesan prezidente kámara komérsiu, buat ne’ebé hahú mak oinsá kompromisu boot atu hasa’e produsaun nasionál no ohin, halo tinan ida fulan-rua, hahú atividade primeiru ne’ebé sira hili mak foos.
Iha tinan ida, fulan-rua, CCI-TL halo demoplot iha munisípiu lubuk ida mak hanesan iha Maliana, Suai, Baucau, Viqueque, Lospalos, Manatuto. Sira identifika problema hamutuk 18, ne’ebé fó impaktu bá iha foos folin-sa’e, produsaun menus, no sira seluk.
Problema primeiru ne’ebé CCI-TL identifika mak ema. Tanba ne’e maka, bainhira identifika ema sai hanesan fatór primeiru, CCI-TL foti inisiativa rekruta joven aplikadór sira na’in-13, no sira tuir formasaun iha Manatuto, iha ne’ebé fokus bá produtu hare ninian.
Sira hothotu hetan edukasaun, gradua hotu ona hosi universidade iha rai-laran. Ohin, sira halo fulan-tolu tuir formasaun iha Manatuto, oinsá mak atu hahú, ho atu halo akompañamentu bá iha natar-na’in sira para oinsá bele hasa’e produsaun foos, ho kualidade nomós kuantidade.
“Iha ne’ebá, ita identifika katak, iha prosesu servisu ninia laran, iha mós buat lubuk ida ne’ebé halo foos folin sa’e. Servisu ida ne’ebé todan liu mak bá oinsá kari fini, fokit hare no kuda hare. Bá servisu tolu ne’e, primeiru, ita nian mak iha saúde iha problema, depois, servisu ida ne’ebé mós bá foos, operasionál ne’ebé boot tebtebes, no halo hare nia folin sa’e nomós bá foos folin sa’e,” Rui Castro hatete iha diskursu.
Ho problema hirak ne’e hotu maka, CCI-TL hamutuk ho tékniku sira hosi Indonézia, hamosu fali sistema ida naran KUFIDI (Kuda Fini Direta) hodi halakon tiha servisu hanesan kari fini, fokit hare, no kuda haree. Ekipamentu ne’ebé uza bá iha KUFIDI ne’e, la’o dala-ida, bele kuda liña sanulu.
Tuir fali maka, uluk abon sira halo natar, erktáre ida nia na’in ne’e, ema na’in-tolu, na’in-haat, na’in-lima, tanba ne’e maka dalan bá natar laran mós kuaje atu laiha, no susar tebtebes atu uza ekipamentu boot sira atu tama bá ko’a hare. Tanba ne’e maka dala-barak ne’e susar la-halimar.
“Entaun, saida mak ita investe katak, ita presiza mákina ki’ik ida, ne’ebé mais simplés bele leba tama bá iha natar laran, maske dalan laiha mós sira bele lori tama bá para oinsá bele ajuda hodi ko’a hare lalaís, tanba ita nia abo sira agora, tia sira agora, sira nia kanotak atu hakru’uk oitoan para ko’a hare susar loos, sá tán, ita sira bee moris situasaun ida agora, ita nia kanotak ne’e susar la-halimar. Tanba ne’e mak presiza ida ne’e, para oinsá bele ajuda hodi ko’a hare lalais,” dehan Ruis Castro.
Rui Castro afirma katak, CCI-TL hakarak investe barak liu iha tratór boot sira, ho mós tratór ki’ik, maske dadus hatete katak, TL iha nia natar hamutuk ektare rihun 7 maibé, uluk ne’e, avó sira kabubu ki’ik-oan, nune’e, tratór boot atu tama bá muda aan, susar la-halimar, tanba kabubu ki’ik, depois book aan la-barak.
Alende ne’e, ho tratór ki’ik mós tanba mós problema oituan iha saúde, nune’e bainhira tratór ki’ik, agrikultór sira dudu bá oin, tratór ho ema dada malu. Entaun, halo ninia servisu ne’e tarde oituan.
Oras ne’e mós CCI-TL iha tiha ona investimentu bá iha droon ninian, ne’ebé mak oinsá ajuda rega pestisíka ka rega adubu bá iha natar ka toos laran, ajuda liu atu hatuun osan operasionál no bele ajuda mantein nia kualidade ho kuantidade, atu nune’e TL nia kuantidade foos bele kompete ona ho foos sira ne’ebé hosi importadu.
Kona-bá atu kompleta liu problema 18 ne’ebé CCI-TL identifika durante tinan ida resin, CCI-TL prepara hela lívru relatóriu ida ne’ebé kompletu, no iha tempu badak sei entrega direta bá iha Xefe Governu Xanana Gusmão, atu bele haree took oinsá bele haree relatóriu ida ne’e sai hanesan polítika ida hodi oinsá bele hadi’a setór agrikultura, hafoin bele hakat. Maibé, CCI-TL fó garantia ida katak, sé governu liuhosi MAPPF mak kontínua servisu hamutuk, fahe, no fó responsábilidade balu bá setór privádu nasionál, iha 2027 TL bele ona Supro-foos iha TL.
Prezidente CCI-TL, Jorge Manuel Serrano, agradese bá Minisru Agrikultura, Peska Pekuária no Floresta (MAPPF), Marcos da Cruz ho ekipa tomak, inklui prezidente autóridade sira hosi munisípiu balu iha ne’ebé tanba hatudu ona sira-nian servisu di’ak, hodi bele hetan susesu.
“Iha ne’e, ohin, ita hatete katak, lansamentu primeiru produtu ai-han nasionál, tanba ita hakarak katak, foos ida ne’e sai duni ai-han nasionál. Ita hotu hatene katak, iha Timor-Leste, foos ne’e sai menpors, para atu prinsipál, laiha foos ona, ou foos karun, ema dehan ona ita iha ne’e hamlaha. No tanba ida ne’e mak ita tau prióridade bá foos,” nia subliña.
Hanesan organizasaun emprezárial, CCI-TL kbi’it laiha, sein-fins lukrativus, la’o ho apoiu membru onoráriu sira nian ho maluk sira seluk nian mak bele fó liman, ajuda.
“Foos marka Mana-Boot, tanba ha’u kuandu bá Maliana, iha Maliana 1, Malian 2, señora sira de’it mak iha natar laran. Bá Vemasse mós hanesan, no ha’u hanoin katak, señora sira sente preukupadu loos ho situasaun ai-han iha Timor. Sira iha natar, kuda to’o lori to’o dapur, para oan ho laen sira bele sustenta família no ha’u terharu loos iha momentu ne’ebá. Ne’e mak deside tau naran ida ne’e atu fó ónra, no respeitu bá señores sira. Tanba ita haree muito-bém, dala-barak ita mane sira koalia, mais, ema feto sira, asaun de’it, halo buat barak liu ita mane,” Jorge Serrano argumenta.
Markasaun foos Timor nian ne’ebé ho marka ida CCI-TL nian ne’e, la’ós kámara komérius mak atu halo negósiu, tanba sira hanesan organizasaun sein-fins lukrutivus, sira nia papél mak oinsá atu motiva de’it, promove de’it.
“Maibé, depois, ami garante katak, tinan oin, sei iha on afoos iha merkadu. Tanba depois ida ne’e, ita tama bá negósiu. Investimentu bá natar, la’os buat boot, ita-boot sira haree. Maibé, hosi transforma natar balu atu luan liu tán, pelu-menus hektár ida sein-pur-sein, para makina sira bele movimenta di’ak, ami hanoin hela, maibé, ida ne’e sasán tékniku barak, ha’u la presiza atu koalia iha ne’e, maibé, at hatete de’it katak, señor agrikultura ho ha’u iha ne’e, ho permisaun ita nian, karik ita serbisu hamutuk, ha’u fiar katak, 2026, sei ita iha foos sufisiente, no 2027, ita sei la importa foos,” nia garante.
Tuir Jorge Manuel Serrano, importasaun foos, hanesan opsaun ida, balu hakarak han foos importadu hosi liur, mais, la’ós katak TL laiha foos. Tán ne’e mak esforsu CCI halo hela.
“Ha’u hanoin katak, kualidade ita-boot sira, bele haree, tanba ita-nia povu ne’e gosta liu tán foos mutin, entaun, ita atu halo foos mutin, kualidade ho foos, ne’e seidauk foos premium, sei estandar, maibé, ita mós iha kualidade prémium, no ita mós sei halo foos rai. Ita iha ne’e, 10 kilu, 15 kilu, 20 kilu, 25 kilu,” nia informa.
Kuantidade foos orijinál TL nian ne’ebé lansa tiha ona iha faze dahuluk nian ida ne’e, hamutuk tonelada 20 resin, CCI-TL deside tiha ona atu entrega balu bá iha konferénsia episkópal hodi atende hahan bá sarani ka peregrinu sira ne’ebé mak atu mai partisipa missa iha Tasi-tolu iha ámbitu vizitasaun Sua Santidade Papa Francsico nian iha loron 09 to’o 11 fulan-Setembru ne’e.
Jornalista: Rogério Pereira Cárceres